Ceturkšņa krājuma priekšmets Diksilenda “Talsu Sprīdīši” koferis

Talsu bērnu mūzikas skolas un Latvijas Bērnu fonda diksilenda ansamblis “Talsu Sprīdīši” 

Koferis bieži vien asociējas ar došanos ceļā, pretī kādam jaunam galamērķim. Taču Talsu novada muzeja krājumā esošais koferis, kas reiz piederējis Talsu bērnu mūzikas skolas pedagogam Jānim Osītim, stāsta par kādu daudz vērienīgāku, fenomenālu ceļojumu vairāk kā septiņpadsmit gadu garumā – bērnu diksilenda ansambli “Talsu Sprīdīši”, kas Talsu pilsētas vārdu skandināja daudzviet Latvijā, un aiz tās robežām. Šī ceturkšņa krājuma priekšmets ir sava veida laikmeta simbols, notikums laikā un telpā, kas vēsta par “Talsu Sprīdīšu” ansambļa piedzīvoto, par sasniegumiem un arī kādiem zaudējumiem, par pieredzēm, neskaitāmām iecerēm, meklējumiem un neizsīkstošo darbaspēju, kas bija nepieciešama, lai bērnu mūzikas kolektīvs varētu pastāvēt, augt, attīstīties un sasniegt tādas virsotnes, kādas reti kur pasaulē ir sastopamas.

Pirmsākumi   

Slavenā diksilenda ansambļa “Talsu Sprīdīši” pirmo sastāvu Jānis Osītis izveidoja 1979. gadā. Kāpēc šāds nosaukums – “Talsu Sprīdīši”? Līdzīgi kā atpazīstamais latviešu bērnu pasaku varonis, kas, pārvarot visdažādākās grūtības, dodas pasaulē meklēt laimi, arī bērnu diksilenda ansamblis pēc Osīša vārdiem ir izveidojies “klūpot un ceļoties, ciešot un uzvarot.”[1] Kāpēc tieši diksilends? Tas bija labākais veids, kā dažādus instrumentus apvienot vienā skanīgā ansamblī. Ko viņi spēlēja? Tradicionālo džezu, džeza improvizācijas, klasiku, pasaulē pazīstamus skaņdarbus, latviešu tautas dziesmu apdares un populārās bērnu dziesmas – „to, kas pašiem tuvs un saprotams”. Turklāt vairākas dziesmas Jānis Osītis bija komponējis un aranžējumus veidojis pats.[2]

Nemitīgs darbs daudzu gadu garumā

Kā jau pasakā par Sprīdīti, arī bērnu diksilenda ansamblim bija jāsastopas ar daudziem izaicinājumiem, kas, tai skaitā, bija saistīti arī ar finansējuma, jaunu atbalstītāju un sadarbības partneru piesaisti daudzo un vērienīgo ieceru īstenošanai. Tika nosūtītas neskaitāmas vēstules, notikušas tikšanās un pārrunas, bez kurām ansamblis nevarētu darboties tik plaši un doties ieplānotajos braucienos, godam pārstāvot Talsus gan Latvijā, gan tālajā pasaulē. Meklēt, runāt, pārliecināt un bieži vien tikt galā ar kādu noraidījumu vai neizdošanos – tā bija ikdiena.

Jāņa Osīša 1992. gada vēstulē Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājam lasām, ka „daudzu ieceru realizēšanā klupšanas akmens ir transporta problēma.” Līdzekļi bija jāpiesaista arī citiem ar koncertdarbību saistītiem izdevumiem. Vēstulē  šokolādes fabrikas “Laima” direktoram lasām:

“Jūsu uzņēmums ražo šokolādes batoniņu Sprīdītis, bet konkrētāka informācija par šī izstrādājuma tapšanas vēsturi, un visu, kas ar to saistās, mums nav. Varbūt varētu mums atsūtīt šos materiālus? Pasākuma ietvaros mēs vēlētos reklamēt jūsu šokolādes batoniņu „Sprīdītis”.

Uzaicinām piedalīties kā vienu no sponsoriem. Ja jūs interesē minētais priekšlikums, lūdzu informējiet mūs.”

Neiztrūka arī emocionālā slodze, audzinot un skolojot diksilenda zēnu ansambli, un personīgā atbildība ne vien par „Talsu Sprīdīšu” skanējuma kvalitāti, bet arī par katra dalībnieka rakstura un muzikālo dotību izkopšanu.

„Pedagogi ir ļoti prasīgi. Dažubrīd šķiet, ka nu gan bēgsim prom, ka neizturēsim. Bet tad nāk koncerts, kāds jauks brauciens, kad izjūtam gandarījumu par to, kas paveikts,”

reiz intervijā minēja Agris Jaunpujēns, ansambļa programmas pieteicējs.[3]   

 

Lielie panākumi

Maz bija tādu skolu rajonā, kur “Talsu Sprīdīšu” puikas nebūtu viesojušies. Ansamblis regulāri pārstāvēja mūzikas skolu republikas nozīmīgākajos pasākumos Rīgā, Ogrē un citās pilsētās, uzstājās skolās, bērnudārzos, sanāksmēs un sarīkojumos, piedalījās džeza svētkos un labdarības pasākumos. Jāņa Osīša vadītais diksilenda ansamblis plūca laurus konkursos, saņēma komplimentus un atzinību gan no plašākas publikas, gan arī no mūzikas pasaules autoritātēm. Gada laikā diksilends mēdza aizvadīt līdz pat piecdesmit koncertiem, savukārt Latvijas Radio un televīzijas programmās regulāri tapa jauni skaņu ieraksti bērnu raidījumiem.

Sekoja arī nopietnāki aicinājumi – pēc Latvijas Kultūras ministrijas piedāvājuma 1991.gadā kolektīvs pārstāvēja Latviju festivālā “Bērnu fantāzija 91’ Volgogradā. Daudziem dalībniekiem šis bijis pirmais lidojums ar lidmašīnu viņu mūžā.[4] Tajā pašā gadā “Talsu Sprīdīši” devās tālā ekspedīcijā pa Jeņiseju „Latvija aiziet no Sibīrijas”, kuras misija bija nodibināt kontaktus ar Sibīrijā dzīvojošiem latviešiem.[5]

 „Vienkārši kolosāli bija abi pēdējie divi braucieni – ceļojums ar kuģi pa Jeņiseju, īpatnējā daba visapkārt un tikšanās ar Sibīrijas latviešiem. Ļoti labā atmiņā ir arī ceļojums uz Dāniju. Abos braucienos, protams, arī koncertējām, un visur mūs uzņēma ar atsaucību un interesi,” – dalījās Agris Jaunpujēns sarunā ar Intu Ulmani.[6]

 

‘Sprīdītim – 90’

Jānis Osītis loloja ieceri apkopot un nodot Annas Brigaderes muzejam pēc iespējas plašāku kolekciju par Sprīdīša tēlu un tā atveidi dažādās kultūras un sabiedrības dzīves jomās, kā arī, par godu Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis” 90. gadadienai, Talsos sarīkot plašus svētkus, kuros piedalītos visi „dziedošie, spēlējošie, dejojošie kolektīvi, kas nes Sprīdīša vārdu[7]”. Šīs ieceres mērķis bija ne tikai pulcēt kopā “Sprīdīšus”, bet arī bagātināt mūzikas skolas audzēkņu zināšanas par literatūru, folkloru un mūziku.

Plaša mēroga festivāls Talsos notika no 1993. gada 27. maija līdz 1. jūnijam.

“Pilsēta ņirbēja un sanēja, ieguva krāsainību un līksmību. […] Raimonds Pauls, kas bija atradis dažas stundas milzīgajā aizņemtībā, tika uzņemts brāzmaini. Viņš, protams, bija arī pie klavierēm un „Talsu Sprīdīšiem” bija ko turēt līdzi paša Maestro tempam.”[8]

Paliekošais mantojums

Viens no nozīmīgākajiem Jāņa Osīša ieguldījumiem bija saistīts ne tikai ar “Talsu Sprīdīšu” darbību uz skatuves, bet arī ar plašāku skatījumu uz džeza un estrādes mūzikas izglītību Latvijā. Viņš uzskatīja, ka kvalitatīva apmācība šajā mūzikas ievirzē nedrīkst balstīties tikai atsevišķu pedagogu entuziasmā, darba spējā un personīgajā pieredzē un uzsvēra, ka džeza repertuāra nopietna apguve prasa ne tikai muzikālu talantu, bet arī gadiem ilgu, mērķtiecīgu darbu un stila izkopšanu. Daudzās intervijās Osītis runāja par nepieciešamību izveidot teorētiski pamatotu estrādes muzicēšanas apmācības koncepciju un ieviest Latvijā džeza un estrādes mūzikas izglītības sistēmu.[9]

 

Pēc “Talsu Sprīdīšiem”

Savas pastāvēšanas laikā diksilends piedzīvoja četras sastāva maiņas un muzikālo ceļu noslēdza 1996. gadā. Katrs no četriem sastāviem darbojās līdz brīdim, kad zēni beidza mūzikas skolu. “Talsu Sprīdīši” bija vieta, kur daudzsološi jaunie mūziķi, enerģijas un aizrautības pilni, pirmo reizi pa īstam iepazina skatuvi. Vairākiem ansambļa dalībniekiem tas bija pirmais solis tālākai mūziķa karjerai, bet, protams, ne visi ansambļa dalībnieki turpināja mūzikas ceļu. Tomēr piedzīvojumi, skatuves spožuma pieredze, izveidojušās draudzības, kopā paveiktais, kā arī darbi un nedarbi palikuši atmiņā kā nozīmīgi dzīves mirkļi.

„Šogad kopā spēlējam pēdējo gadu, jo esam izauguši. Jau tagad jūtu, ka būs ļoti grūti šķirties. Visiem kopā mums bija jautrāk un vieglāk – varējām padziedāt, kārtīgi izsmieties. Lai gan savos „Talsu Sprīdīšos” esam no rajona dažādām vietām, mūs visus vieno kopīga aizraušanās, kopīgs darbs.”[10]

 

Noslēgt šo īpašo ceļojumu daudzu gadu garumā bija Jāņa Osīša apzināta izvēle.

„Uz skatuves būtībā pavadīju 30 gadus. Tagad ar mūziku nodarbojos, kad vajag un kad pašam ir vēlēšanās to darīt. Šo soli ne brīdi neesmu nožēlojis.”[11]

Izdzirdot vārdu “Sprīdītis”, pat pēc vairāk kā 40 gadiem kopš diksilenda dibināšanas, joprojām daudziem talsiniekiem, pirmās asociācijas ir nevis ar Annas Brigaderes varoni, bet gan ar fantastiskajiem “Talsu Sprīdīšiem”. Viņu sasniegumi, atpazīstamība un popularitāte vēl tagad ir spilgts pierādījums Jāņa Osīša entuziasmam, neatlaidībai un ieguldītajam darbam.

 

[1] Padomju Karogs, 1985. g. 5. janv.

[2] Padomju Karogs, 1985. g. 5. janv.

[3] Kāpēcis [datums nav zināms]

[4] Talsu Vēstis, 1991. g. 1. jūn.

[5] Talsu Vēstis, 1991. g. 31. okt.

[6] Kāpēcis [datums nav zināms]

[7] Talsu Vēstis, 1993. g. 10. jūn.

[8] Talsu Vēstis, 1993.g. 10. jūn.

[9] Literatūra un māksla, 1993. g. 23. apr.

[10] Kāpēcis [datums nav zināms]

[11] Talsu Vēstis, 2005. g. 5 nov.