Austie lakati izstādē “Silti un koši Dienvidkurzemē”

Talsu novada muzejā līdz 20. novembrim apskatāma Liepājas tautas mākslas un kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” dalībnieču iekārtotā  austo lakatu izstāde “Silti un koši Dienvidkurzemē”. Villaine, seģene vai austine – kā nu kurā Kurzemes pusē sauc lielo lakatu – ir iespaidīgs. Vairāku gadu garumā studijā “Kursa” austi līdz pat 1,6 metru garie un tik pat platie lakati ar mērķi parādīt iedzīvotājiem seno, etnogrāfisko.  Studijas “Kursa” vadītāja Ilma Rubene rod ierosmi tautas mākslā un seko līdzi arī mūsdienu modes tendencēm, uzsverot, ka zināšanas etnogrāfijā ir būtiskas kvalitatīva jaunrades procesa attīstīšanā. Izstādē eksponētie lakati austi, atdarinot Nīcas novadpētniecības un senlietu krātuvē, Liepājas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un  Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja fondos esošos Rucavas, Nīcas, Jūrmalciema, Bārtas, Priekules, Tāšu, Lažas, Skrundas un Saldus lakatus. Vērtīgu materiālu par etnogrāfiskajiem lakatiem studijai atstājusi arī iepriekšējā vadītāja Erna Pumpure. Redzama dažādība gan musturā, gan audēju krāstoņu izvēlē.  Lakatos saglabātas gan 19. U 20. gadsimta aušanas tehnikas, gan krāsas. Vairākus krāstoņus audējas ieguvušas pašas, eksperimentējot ar pigmentiem, jo mūsdienu plašā sortimenta veikalos ne visi toņi nopērkami. “Piemēram, Nīcas sarkanais jau arī tā tiek saukts – Nīcas sarkanais. Viņš ir vairāk tā kā uz gaiši sarkano. Mazliet tālākos reģionos ir tumši sarkans. Piemēram, Vidzemes toņi nav Kurzemes toņi. Tie ir notoņoti pa pakāpēm, tādi mīlīgi, maigi. Kurzemē ir spēcīgāki, izteiktāki toņi,” saka Milda Dīriņa, kura lakatus auž kopš 1978. gada. Lakati ir darināti ļoti precīzi, ievērojot mazākās nianses, piemēram, dažiem lakatiem neparastas ir pat bārkstis. No Rucavas nācis lakats ar bārkstu galos uzšūtām “pumpiņām” un viens  ar dubultajām  bārkstīm, kuras rodas audos atstātajiem, piesienot  klāt vēl jaunus pavedienus. Izstādē eksponētie 9 rokdarbnieču austie lakati apskatāmi muzeja ēkas 1. stāva velvju zālē. 

Sagatavoja: Inga Pētersone, Talsu novada muzeja pedagoģe, speciāliste mākslas jautājumos