AktualitātesPublikācijasVēstures jaunumi

“Auseklis” pirms un pēc rekonstrukcijas

1990. gadu vidus un otrā puse Latvijas kinoļaudīm nebija viegls laiks.  Kinoteātru darbību jūtami ietekmēja ne vien nozīmīgās sociālekonomiskās pārmaiņas, bet arī tā dēvētais “videobums.”, tomēr viņi nezaudēja ticību gaišākai nākotnei.

Zināms pagrieziena punkts Talsu kinoteātru vēsturē ir 1997. gada janvāris, kad tiek izveidots Talsu pilsētas uzņēmums – bezpeļņas organizācija “Auseklis 1,” par kura direktori apstiprina Ritu Kronbergu, bijušo Talsu muzeja Mākslas nodaļas galveno speciālisti. Lai gan kinoteātra budžets ir visai pieticīgs, nākotnes ieceres jaunajai vadītajai ir plašas. Pirmais uzdevums, kas prasa neatliekamu risinājumu, ir 265 m2 lielās skatītāju zāles atjaunošana, vēlāk pārējo telpu sakārtošana, lai kinoteātra vide kļūtu apmeklētājiem patīkamāka. Jau drīz vien citādu izskatu iegūst kinoteātra vestibils, ko stilīgi izraibina ar afišām, savukārt plašajās un gaišajās augšstāva telpās iecerēts izveidot teātra studiju, lai vietējiem jauniešiem rastos iespēja sevi attīstīt. Palēnām pieaug apmeklētāju skaits, kas 1997. gada astoņos mēnešos ir tikpat liels kā visā iepriekšējā gadā. Kinomehāniķa pienākumus “Auseklī” pilda Pēteris Nartišs, kurš darba gaitas Talsu kinoteātrī uzsācis vēl 1971. gadā.

Visapmeklētākais kinoteātris ārpus Rīgas

Turpmākos gados kinoteātris tiek apmeklēts arvien biežāk, sasniedzot kulmināciju 2000. gadā, kad pēc kino iznomātāju apkopotajiem datiem “Ausekli” atzīst par visapmeklētāko mazo pilsētu kinoteātri ārpus Rīgas. Daļēji par to jāpateicas veiksmīgai sadarbībai ar “Baltic Cinema” un ”BDG–Filma”, kā rezultātā Talsos var redzēt Rīgas kinoteātru repertuāru. Tomēr turpmākos gados skatītāju skaits pakāpeniski samazinās, neraugoties uz to, ka “Auseklis” ir vienīgais kinoteātris novadā. Kurzemē, neskaitot lielās pilsētas, kinoteātri pastāv vēl tikai Talsos un Kuldīgā. Tiesa, skatītāju zāles remontam līdzekļu aizvien nepietiek, tāpēc tiek meklēti dažādi veidi, kā tos iegūt. Viens no tiem ir biļešu cenu paaugstināšana, taču tiek nodibināts arī Talsu kinomīļu klubs, kuru vada Andris Klēvers. Notiek vairākas interesantas tikšanās ar filmu veidotājiem un dalībniekiem, piemēram, aktieriem Juri Kalniņu un Normundu Bērzu, kā arī studijas “Avārijas brigāde” režisoru Jāni Cimmermani un viņa filigrānajām lellītēm. Diemžēl kinokluba pasākumi nav īpaši apmeklēti un drīz tas darbību pārtrauc. Lai gan “videobums” savu laiku ir pārdzīvojis un ļaudis atkal vēlas baudīt kino kā mākslu, dažkārt no 280 krēsliem kinozālē ir aizpildīti tikai daži.

Esošie un bijušie Talsu kinodarbinieki “Ausekļa” ēkas 40. gadadienas svinībās 2000. gadā. Foto no kinomehāniķa Pētera Nartiša albuma

Jauna grīda, mīkstie krēsli un labāka skaņa

Lai “Ausekļa” darbība atkal kļūtu rentabla, seko izlēmīga un konkrēta rīcība – kinoteātra zāles rekonstrukcija, kas notiek 2004. gada vasarā. Skatītāju zālē nomaina grīdu, uzstāda 200 ērtus krēslus no likvidējamā “Kino 52”, kā arī kvalitatīvāku kinoaparatūru. Kopumā kinozāles rekonstrukcijā tiek ieguldīti ap 14–15 000 Ls, turklāt skaņu iekārtu kinoteātrī uzstāda vieni no labākiem speciālistiem valstī, kuri pirms tam to veikuši Latvijas Nacionālajā teātrī. Tiek izvirzīts mērķis pārveidot to par daudzfunkcionālu zāli, lai tajā varētu rīkot konferences un seminārus, jo Talsos trūkst telpu dažādiem sarīkojumiem. Daļu no kinoteātra telpām aizņem Ziemeļkurzemes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, “Eiromāja”, “Ziemeļvalstu centrs” un Talsu vides aizsardzības klubs, bet citas vēl gaida atbilstošu pielietojumu.

Kinoteātra direktori Ritu Kronbergu sveic bijušais Talsu kinodirekcijas direktors Alberts Bergāns-Berģis. 2000. gads. Foto no kinomehāniķa Pētera Nartiša albuma

Pēc rekonstrukcijas “Ausekli” atver 2004. gada 2. jūlijā, pilsētas svētku laikā, izrādot vienīgo tāmnieku izloksnē veidoto filmu “Poēm pa kulšan” pēc Friča Dziesmas humoristiskās dzejas. Pasākuma viesis ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis, kurš neslēpj prieku par Talsu kinoteātra atdzimšanu, lai gan citur tie iznīkst. Klātesošajiem ir iespēja noskatīties populāro Rīgas kinostudijas kostīmfilmu “Melnā vēža spīlēs”, kur aktieris filmējies jaunībā. 

Apmeklētība pieaug 2,5 reizes

Uz rezultātu nenācās gaidīt ilgi. Pēc zāles rekonstrukcijas apmeklētība pieauga 2,5 reizes, mēnesī vidēji no 482 līdz 1071 kinoskatītājam. Pārsvarā kinoteātri apmeklē jaunieši, taču dažkārt ierodas cilvēki, kas “Auseklī” nav bijuši gadiem ilgi. Zināmā mērā to veicinājusi komforta līmeņa paaugstināšana, tomēr ne mazāka loma ir kinodarbinieku veiksmīgam kopdarbam. Tika ieviesti vairāki pārkārtojumi, piemēram, atjaunots kinozāles dežuranta amats, kura pienākumos ietilpa rūpes par kārtību kinoseansu laikā. Kinoteātra direktore R. Kronberga to vērtē kā lielu soli uz priekšu, neslēpjot faktu, ka vairāk nekā 60% peļņas aiziet “Baltic Cinema” par filmu nomu.Talseniekiem vairs nevajag doties uz Rīgu, jo līdzīgā kvalitātē filmas ir iespējams skatīt tepat, turklāt par zemāku cenu.

2005. gada vasarā svaigi nokrāso “Ausekļa” fasādi un atjauno janvāra vētrā cietušo jumtu. Šis gads kinoteātra kolektīvam ir īpaši veiksmīgs, jo “Auseklis” atzīts par vienu no labākiem kinoteātriem valstī un saņem Latvijas kinoizplatītāju balvu. Šajā gadā kinoteātri apmeklē gandrīz 12 000 cilvēku, bet 2007. gadā to skaits bija dubultojies – 24 639 apmeklētāji. Rēķinot apmeklētāju daudzumu pret iedzīvotāju skaitu, Talsu kinoteātris ieņēma 1. vietu Latvijā. Pēc statistikas, katrs talsenieks 2,5 reizes apmeklējis kinoteātri. “Ausekļa” direktore R. Kronberga to skaidro ar kinoteātra mūsdienīgo aprīkojumu, kas ir gandrīz līdzvērtīgs Rīgas kinoteātriem. Lai apmierinātu skatītāju prasības, kinozālē uzstādīta “Dalby Surround” skaņu iekārta, bet filmas joprojām demonstrē uz diviem 1980. gadu kinoprojektoriem KPK 23, kādi vairs netiek ražoti.

Grāvēji, spriedzes filmas un izklaides kino

 Visapmeklētākās filmas 2007./2008. gadā ir Aigara Graubas spēlfilma “Rīgas sargi” un “Mamma Mia!”, kad zālē nepieciešami papildus krēsli. Labi apmeklētas filmas “Karību jūras pirāti 3”, “Mistera Bīna brīvdienas”, “Harijs Poters 5”,”Gardēdis”,”Cietais Rieksts 4”, “Nakts muzejā”, “Oušena Velna ducis” un “300:Termopilu kauja.” Filmas “Auseklī” izrāda kinomehāniķis Pēteris Nartišs un Ginta Freivalde, biļetes pārdod Margarita Helmane un Agita Briede (tagad Agita Briede-Dreijere).

2010. gada nogalē kinoteātris “Auseklis” atzīmē savas pastāvēšanas 50 gadu jubileju. Talsu novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Andris Dedzis svinīgajā sarīkojumā uzsvēra, ka “Auseklis” bija, ir un būs svarīga Talsu kultūras sastāvdaļa un viens no lepnumiem. Pasākumā tiek demonstrēta režisora Roberta Rubīna filmu par Talsu zēnu, aktīvo kinoapmeklētāju Rūdi (Rūdolfu Miķelsonu), kurā atpazīstamas daudzas Talsu pusē zināmas ”vietas, lietas un sejas”. Jau gada sākumā uz kinoteātra ēkas augšstāvu pārvieto Talsu novada Kultūras nodaļu, kas te ieguvusi plašas un ērtas telpas. Kinomehāniķu pienākumus “Auseklī” joprojām pilda Pēteris Nartišs ar kolēģi Maiju Jansoni, kurai amata noslēpumus atklājis pieredzējušais kinomehāniķis Gunārs Remiņš.

Būt vai nebūt kinoteātrim Talsos ?

Par vienu no šī gadsimta otrās desmitgades apmeklētākām filmām kļūst pašmāju kino meistara Jāņa Streiča jaunākā spēlfilma “Rūdolfa mantojums” ar šarmanto Romualdu Ancānu galvenajā lomā. No animācijas filmām – “Ledus laikmets” un “Šreks.” Pārsvarā dominē asa sižeta “grāvējfilmas”, spriedzes filmas un izklaidējošais kino, tomēr kopš 2012. gada atkal vērojams apmeklētāju skaita kritums. Tādējādi samazinās ieņēmumi, bet arvien prāvākus līdzekļus kinoteātra darbības nodrošināšanai nākas ieguldīt pašvaldībai. 2014. gada sākumā “Ausekļa” turpmākās nākotnes jautājums kļūst īpaši aktuāls, jo no janvāra 35 mm filmas vairs netiek izmantotas. Lai filmas varētu demonstrēt, ir nepieciešams jauns, modernāks aprīkojums. Diemžēl “Ausekļa” digitalizācijai nedz valsts, nedz Eiropas Savienības fondu līdzekļi nav paredzēti, atliek vienīgi pašvaldības budžets.  “Ausekļa” direktora pienākumu izpildītāja Ija Reile–Krūmiņa (kopš 2012. gada janvāra)  izsaka cerību, ka ar laiku šo ieguldījumu izdosies atpelnīt – pēc jauno tehnoloģiju ieviešanas, iespējams, palielinoties filmu apritei un samazinoties izmaksām, turklāt Talsos atkal būs skatāmas jaunākās filmas. Kinoteātra pilnvērtīgākas darbības izvērtēšanai tiek izveidota darba grupa, kā vienu no perspektīvām apsverot daudzfunkcionāla centra izveidi kopā ar Pieaugušo izglītības centru, uzņēmējiem un Talsu komersantu klubu.

“Ausekļa” digitalizācija un 100 krēsli

 Konkrēts risinājums tika rasts 2017. gadā, kad Talsu novada pašvaldība sekmīgi startēja “Interreg Latvija – Lietuva programmas 2014.– 2020. gadam” konkursā ar projektu “Atbalsts darbaspēka mobilitātei un nodarbinātībai.” No Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektam piešķirti 107 147 eiro, bet kopējās tā realizācijas izmaksas lēstas 175 908 eiro, tāpēc atlikušo summu nāksies segt pašvaldībai. Projekts paredzēja pielāgot kinozāli dažādu mācību semināru un pasākumu organizēšanai, ievērojami samazinot sēdvietu skaitu. Diemžēl par projekta līdzekļiem iegādājamā aparatūra nav izmantojama kino demonstrēšanai, turklāt ap 30 gadus vecais kinoekrāns savu laiku ir nokalpojis un tā vietā jāiegādājas jauns. Kinozāles nelielais sēdvietu skaits (100) jau oktobrī daļai apmeklētāju sagādā nepatīkamu vilšanos: vēl stāvot rindā viņiem tiek paziņots, ka visas biļetes pārdotas.
          No 2018. gada jūlija “Ausekli” vada Māra Cēbere, filmas demonstrē piecas dienas nedēļā (no trešdienas līdz svētdienai), turklāt vienlaicīgi tiek piedāvātas vairākas filmas. Nesen uzstādīts jauns digitālais projektors un par pašvaldības līdzekļiem izremontēta daļa vestibila. To paredzēts atvēlēt laikmetīgajai mākslai, un pirmo izstādi šeit atklāja 2019. gada 8. martā. Tā bija jaunās mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstāde “Krāsu atmiņa”, kas organizēta sadarbībā ar fondu ”Mākslai vajag telpu”, tādējādi “Auseklis” līdz ar to iekāpis jaunā attīstības stadijā, kā izstādes atklāšanā teica kinoteātra pašreizējā vadītāja  Māra Cēbere.

Attēls: Kinoteātra atjaunotā fasāde 2007. gada novembrī. Foto no kinomehāniķa Pētera Nartiša albuma

Guntars Tenne, Talsu novada muzeja speciālists vēstures jautājumos