Aleksandra Pelēča pēdās

2015. gada maijā Talsu novada muzeja darbinieki pēc muzeja dienas pasākuma Balvos devās iepazīties ar dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Pelēča bērnības vietām Alūksnes novadā.

Mālupes pagastā ieradāmies Ķikšu mājās, kur 1920. gada 10. aprīlī dzimis Aleksandrs jeb kā tuvinieki mīļi dēvēja Alis. Ķikšu mājas mums laipni izrādīja Egons Korņejevs, kurš esot Pelēča krustdēls. Apskatām mājas apkārtni un arī Aleksandra reiz stādītos kokus. Pagājušajā gādā vienu bērzu negaisa laikā saspēris zibens, tāpēc šobrīd bērzs atbalstījies pret pārējiem kokiem – Pelēča krustdēlam trūkstot tehnikas, lai koku pilnībā nozāģētu. Nekādas lietas vai fotogrāfijas, kas liecinātu par A. Pelēča kādreizējo mājvietu Ķikšu tagadējam saimniekam gan neesot palikušas, pirms kāda laika radinieki tās esot kādam jau atdevuši. Taču Egons labprāt stāsta par laiku, kad Aleksandrs vēl braucis uz Ķikšām.

Tikai pāris mājas tālāk atrodas mājas Rogas, kurās Alis bērnībā dzīvojis. Rogās mūs sagaida Zigfrīds Teterovskis, kurš Rogas mantojis no tēva. Zigfrīda tēvs Jānis bija brālis Aleksandra mātei Minnai. Kopš tā laika, kad te dzīvojis Alis, Rogas gan ir pamatīgi mainījušās – mājai nojaukts balkons un tā apšūta ar koka dēlīšiem, netālu no mājas izrakts dīķis un uzcelta pirtiņa.

Apmēram 10 kilometrus no Rogām un Ķikšiem atrodas Malienas pamatskola, pie kuras durvīm lasām uzrakstu „Rakstnieka Aleksandra Pelēča pirmā skola 1927.-1934.” Alis šeit izlasījis vismaz pusi skolas bibliotēkās un guvis pirmos panākumus rakstniecībā- mācoties 6. klasē, uzvarēja žurnāla Latvijas Jaunatne domrakstu konkursā un ieguva balvā ādas portfeli, kādu tobrīd nēsāja ministri. 2013. gadā skolā iekārtota Aleksandra Pelēča istaba, kurā izvietotas vēstures liecības par skolu un rakstnieka dzīvi. Uz rakstāmgalda atrodas A. Pelēča fotogrāfija un Sibīrijas laikā darinātais kalendārs, kas atšķirts 1995. gada 12. oktobrī – dienā, kad rakstnieks miris.

Noslēgumā apstājamies pie Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ēkas Alūksnē, kur Aleksandrs mācījās no 1934. līdz 1939. gadam un darbojās literatūras pulciņā „Strauts”. Alūksnē 1932. un 1938. gadā iespiestas pirmās Aleksandra publikācijas laikrakstā „Alūksnes Draudzes Vēstnesis”.

Aleksandra Pelēča dzīves ceļš turpinājās Rīgā, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes baltu valodu nodaļā, Valkā, kur Pelēcis strādāja par skolotāju un satika savu nākamo sievu Ritu, Sibīrijā, kur Aleksandrs izsūtījumā pavadīja kopumā 23 gadus, un Talsos, kur rakstnieks dzīvojis no 1969. gada līdz aiziešanai aizsaulē. Aleksandrs Pelēcis apbedīts Talsu novada Lībagu pagasta Sukturu kapsētā blakus Talsos jau agrāk mirušajai mātei.

Talsu novadā no 2000. gada tiek pasniegta Aleksandra Pelēča prēmija par augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti novadam. Talsos darbojas biedrība „Aleksandra Pelēča lasītava” un Talsu novada muzeja krājumā atrodas Aleksandra Pelēča rakstītā vēstule uz bērza tāss vienai no savām bijušajām skolniecēm Veltai Kalniņai 1953.gadā. Vēstule ir UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra nominācija „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” iekļautajām vēstulēm.

Ieva Priede,

Talsu novada muzeja galvenā speciāliste izglītojošā darbā

Foto: Sandis Priede