Adīti cimdi muzeja krājumā
Atsaucoties akcijai “Cimdotā Latvija”, no 9.oktobra Talsu novada muzejā tiks atvērta izstāde “Adīti cimdi muzeja krājumā”, kurā apskatāmi muzeja krājumā esošie cimdi un godināti nozīmīgākie cimdu vācēji un darinātāji.
Cimdu kolekciju sācis veidot Talsu Valsts ģimnāzijas skolotājs un muzeja dibinātājs Teodors Dzintarkalns (1874 – 1937). Jau 1920.gadu sākumā viņš rosināja skolēnos interesi par novada vēsturi, aicināja vākt un nest uz skolu senos dokumentus, grāmatas, etnogrāfiskos un sadzīves priekšmetus. Šie materiāli pirmajos pēckara gados arī bija pamats, uz kura veidojās tagadējais Talsu novada muzejs. Par piederību skolas muzejam liecina grāmatās ielīmētie ex libri ar uzrakstu: “Valsts Talsu vidusskolas vēsturiskais muzejs”, bet cimdos ir iešūtas zīmītes ar Talsu Valsts ģimnāzijas spiedogu. No šīs kolekcijas ir saglabājušies 25 cimdi. Diemžēl uzskaites dokumentācija gan gājusi zudumā, tādēļ tuvākas ziņas par tiem nav iegūstamas.
Citādu ieguldījumu kolekcijas veidošanā devusi Marta Sūniņa (1910-1950) – muzeja vadītāja 1940. gados. Marta Sūniņa (pazīstamā gleznotāja Žaņa Sūniņa sieva) piedalījusies Pieminekļu valdes rīkotajā etnogrāfiskajā ekspedīcijā Ziemeļkurzemē 1943. gadā Dundagas pusē, kur vākusi un dokumentējusi materiālus par tautas apģērbu, dzīves veidu, folkloru un tautas tradīcijām. Lielākā daļa ekspedīcijas materiālu glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, daļa arī Talsu novada muzeja krājumā. Martas Sūniņas devums ir vairāk kā 100 zīmēti cimdu, segu un izšuvumu raksti, kā arī apraksti par zemnieku sadzīvi, paražām (vedības, kāzas, kristības u.c.). Pierakstītas arī pasakas un teikas. Savākti tekstiliju paraugi. Izstādē apskatāmi Martas Sūniņas zīmētie košie Talsu un apkārtnes cimdu raksti.
No mūsu novada nāk arī Ilga Madre (1921-2002) – etnogrāfe, rokdarbniece, pedagoģe, grāmatu autore. Dzimusi Talsu apriņķa Lībagu pagasta Slaparu mājās. Mācījusies Lībagu pamatskolā un Talsu Valsts ģimnāzijā, 1948. gadā pabeigusi Latvijas lauksaimniecības akadēmiju iegūstot kvalifikāciju etnogrāfs – skolotājs un mācīts agronoms mājturībā. No 1958. gada Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas „Atspole” vadītāja. Tautas Daiļamata meistare. Sastādījusi deviņas grāmatas par rokdarbiem un publicējusi neskaitāmus rakstus avīzēs un žurnālos. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). 2001. gadā ieguvusi Lielo Folkloras gada balvu par mūža ieguldījumu. Talsu novada muzejs glabā vairāk kā 40 viņas adītos un savāktos cimdus un cimdu paraugus.
Muzeja kolekcijas papildināšanā nozīmīga loma ir arī Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpars” dalībniecēm. Studijas pirmsākumi ir Tautas lietišķās mākslas pulciņš – dibināts 1963. gada 6. martā Talsu Kultūras namā. Dibinātāja Dzidra Umblija. No 1965. gada līdz 2002. gadam studijas vadītāja bija Maiga Trukmane. Pateicoties viņas amata prasmei, rūpībai un stingrībai, 1985. gadā pulciņš ieguvis Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Ar izvēlēto “Dzīpara” vārdu tā ir atpazīstama gan republikas, gan aizrobežu izstādēs. Turpat no katras Talsu novada muzejā rīkotās tautas lietišķās mākslas vai “Dzīpara” jubilejas izstādes muzeja krājumā kā dāvinājums ir nonācis kāds cimdu pāris, pārsvarā tie ir pašas Maigas Trukmanes adīti.
Muzejā glabātiem cimdiem un to krājējiem katram ir savs stāsts un sava vērība, tādēļ, atzīmējot UNESCO nedēļu, 10. oktobrī plkst. 11.00 interesenti tiek gaidīti muzejā uz Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenās glabātājas Initas Heinolas stāstījumu par Kurzemes cimdiem Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja kolekcijā.
Daija Lēmane, Talsu novada muzeja galvenā krājuma glabātāja
