Uncategorized

Interesanti fakti par pieminekli “Koklētājs”

Sākotnēji piemineklis paredzēts Talsu pilskalnā

1att_tnmm18721-1_k-lasenberga-foto
Talsu pilskalns 1927. gada jūnijā. K. Lasenberga foto

 

1924. gadā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem veltītā pieminekļa celšanas komiteja par pieminekļa atrašanās vietu izraudzījās Talsu pilskalnu. 1936. gadā pilskalnā sākti arheoloģiskie izrakumi, atrastas senlietas, tāpēc piemineklim meklēta cita vieta.

 

 

 

Koklētāja tēls nav sākotnējā pieminekļa ideja

img248
Tēlnieks K. Zemdega ar pieminekļa maketu 1938. gadā

 

1935. gadā pieminekļa projektu konkursā par labāko tiek atzīts tēlnieka Kārļa Zemdegas projekts “Brāļiem”, kurā uz 6 metru arhitektoniska fona attēlota 3 metrus augsta senlatvju karavīra galva ar varonīgu sejas izteiksmi un otrā pusē – ievainota karavīra tēls. Godalgots tiek arī cits tēlnieka iesniegtais projekts  – „Varoņteiksma” – ar koklētāja figūru, taču tas nav izvēlēts izbūvei pilskalnā, jo tam būtu nepieciešams līdzenāks laukums ar koku apstādījumiem aizmugurē. Kārlis Zemdega bija viens no tolaik izcilākajiem tēlniekiem un veidojis vairākus Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu upuriem veltītus pieminekļus.

 

 

 

Pieminekļa pamatakmens ar vēstījumu iemūrēts Leču kalnā

tnmm_2145_small
Pamatos guldītie priekšmeti šobrīd apskatāmi muzejā

1938. gada 18. novembrī Latvijas Republikas 20 gadu pastāvēšanas svētku laikā Leču kalnā pēc ilgām diskusijām un finansējuma meklējumiem tika iemūrēts pieminekļa pamatakmens un kārba ar aktu par pieminekļa tapšanu, laikrakstu un naudas paraugiem. Ņemot vērā jauno pieminekļa būves vietu, iepriekš  izvēlētais piemineklis ar virsaiša galvu neiekļāvās jaunajā ainavā, tāpēc tēlnieks Kāris Zemdega izstrādāja pieminekļa projektu ar koklētāja figūru.

1965. gadā Leču kalnā ierīkojot vietu 1905. gada revolūcijas cīnītājiem veltītam piemineklim, kārba ar aktu par pieminekļa tapšanu tika izrakta. Tā ir nonākusi Talsu novada muzejā, kur šobrīd apskatāma.

 

Koklētājs atdzimst pie Fabrikas ielas

tnmm-29048
Tēlnieks V.Titāns atklājot pieminekli 1996. gadā

 

1987. gadā Talsu rajona novadnieku dienas dalībniekiem rādās kopīga ideja par pieminekļa atdzimšanu. 1988. gadā par atbilstošu vietu piemineklim izraudzīts Sauleskalns, taču apsvērti vēl dažādi varianti. Tika ieteikts arī Festivāla laukums pie Fabrikas ielas, taču tur atradusies vasaras bufete “Līdaciņa”.  1995. gadā Talsu pilsētas dome nolemj skulptūru uzstādīt Festivāla laukumā un Talsu rajona padome ar tēlnieku Vilni Titānu slēdz līgumu par K. Zemdegas skulptūras “Koklētājs” izkalšanu. Lai pilnīgāk varētu sevi veltīt darbam, tēlnieks pārceļas un divus gadus dzīvo Talsos. Piemineklis tiek atklāts 1996. gada 16. novembrī.

 

 

 

“Latvijas saulei”

dsc_8921
Koka zīme “Zaļā saule” Strazdē

 

1996. gada februārī tika izsludināts konkurss pieminekļa pamatnes uzrakstam. Tēlnieka Viļņa Titāna ģimene piedāvājusi rakstīt “vienkārši un lakoniski – Latvijas saulei – Brīvības cīnītāju piemiņai”, kas īstenots piemineklī. Tēlnieks Vilnis Titāns projekta „Saules tilts pāri līcim” ietvaros darinājis dažādas saules zīmes Kolkā, Roņu salā, Ainažos, kā arī koka zīmi “Zaļā saule” Strazdē, kas veltīta Latvijas zaļajiem mežiem.

 

Koklētājs apskatāms arī citviet Talsos

koleetaajs-taalaak
Piemineklis “Koklētājs” 2016. gadā

Latvijas Lauksaimniecības muzejā, Celtnieku ielā 12, apskatāms Kārļa Zemdegas darinātais „Koklētāja” ģipša modelis (veidots 1938. gadā), savukārt Talsu novada muzejā šobrīd apskatāms pieminekļa modelis, kas atliets bronzā 1983. gadā.

 

 

 

 

No 9. novembra līdz 12. decembrim Talsu novada muzejā apskatāma pieminekļa “Koklētājs ” 20. gadadienai veltītā izstāde “Latvijas saulei”.  

Sagatavoja Ieva Priede, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste izglītojošā darbā

(Izmantoti materiāli no Zandas Konošonokas raksta “Brīvības cīnītājiem veltīta pieminekļa izveidošana Talsos”.)