4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

1990. gada 4. maijs – Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena ir viens no nozīmīgākajiem Trešās atmodas notikumiem. Ar šo dienu  rezultējās vairākus gadus ilgais Latvijas neatkarības atgūšanas process, ko ievadīja cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki 86” organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1987. gada 14. jūnijā.

Tikai pirms dažiem mēnešiem – 1990. gada 18. martā bija notikušas Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās pārliecinošu uzvaru guva tautas frontes atbalstītie deputātu kandidāti. Tas deva iespēju īstenot Latvijas Tautas frontes II kongresā pieņemto lēmumu par pilnīgu valstisko neatkarību no PSRS. Visas dienas garumā no Augstākās Padomes tribīnes skanēja dažādas runas un aicinājumi, tomēr izšķirošais balsojums notika 4.maija pievakarē. Tolaik pie tagadējā Saeimas nama bija sapulcējies kupls ļaužu pulks, kuri skaļi skaitīja katru par Latvijas neatkarību atdoto balsi. Brīdī, kad tika saskaitīta liktenīgā 134 balss, visapkārt atskanēja skaļi gaviļu saucieni. Neatkarības deklarācija beidzot bija pieņemta un  Latvija   varēja nostāties līdzās savām kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai, kuras to bija paveikušas jau agrāk. Sabiedrības vairākums tādējādi pauda vēlmi atjaunot brīvu, demokrātisku un neatkarīgu Latvijas valsti, kuras aprises, daudziem, iespējams, bija vairāk ideālas, nekā reālas. Tomēr atpakaļceļa  vairs nebija, jo atgriezties brūkošā un nedemokrātiskā impērijā Latvijas ļaudis nevēlējās. Vēlāk šī vārā, nupat pasludinātā brīvība bija jāaizstāv 1991. gada janvāra barikādēs un jānotur augusta puča laikā, taču 1990. gada 4. maijā nosprausto ceļu nekas vairs nespēja mainīt.

No Talsu rajona Latvijas Republikas Augstākajā Padomē tika ievēlēti Anna Seile, Pēteris Simsons un Ivans Cupruns.

Tagad 4. maiju – neatkarības  deklarācijas pieņemšanas dienu dēvē par Baltā galdauta svētkiem, kad kopā ar ģimeni, radiem, draugiem un  līdzcilvēkiem mēs varam pārdomāt šajā laikā sasniegto, izvērtēt, ko mums devusi iegūtā brīvība un iespēja dzīvot neatkarīgā valstī. Jo īpaši šogad, kad no šīs saulainās pavasara dienas pagājuši jau trīs gadu desmiti. Šajā laikā izaugusi jauna paaudze, kas par Atmodas gadiem zina tikai no vēstures grāmatām vai vecāku stāstiem. Viņi ir tādā pat vecumā, kā daļa no tiem, kuri 1990. un 1991. gadā aizstāvēja Latvijas neatkarību, bet tieši no viņiem turpmāk būs atkarīga Latvijas valsts nākotne.

Guntars Tenne,

Talsu novada muzeja speciālists vēstures jautājumos

Attēls: Baltā galdauta svētku svinības pie Talsu ezera 2018. gadā

Foto: Sandis Priede