1949. gada 25. marta deportācija

Aprit 76 gadi kopš 1949. gada 25. marta – Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas uz Sibīriju. Cilvēki tika deportēti pēc piederības kādai PSRS vadībai nevēlamai sabiedrības grupai, izsūtīšana skāra gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus un seniorus. Izsūtāmo cilvēku grupas noteica PSRS Ministru Padomes 1949. gada 29. janvāra lēmums Nr. 390-138ps (“ps” – pilnīgi slepeni) “Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošo bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas”.[1] Kulaki bija latviešu iedzīvotāji, zemnieki, kuriem piederēja mājas un patstāvīga saimniecība, savukārt “bandīti” bija tie, kuri tika saistīti ar sadarbību ar vācu okupantiem vai kurus uzskatīja par partizānu atbalstītājiem.

Par 25. marta izsūtīšanām bija aizliegts runāt un prese par to klusēja. Šāds noziegums pret cilvēkiem, lai gan slēpts no sabiedrības, tomēr atstāja pēdas. Dokumenti liecina, ka Talsu apriņķa skolu direktoriem 1949. gada aprīļa sākumā bija jāsagatavo saraksts ar skolēniem, kuri tika izsūtīti. Saraksti pēc to sagatavošanas tika iesniegti Talsu apriņķa Tautas izglītības nodaļā. Jāņem vērā, ka izsūtīšanas notika no Talsu apriņķa – skarto skolu mērogs ir atšķirīgs no Talsu novada robežām mūsdienās. Sarakstos norādīts, ka izvesti aptuveni 324 skolas vecuma bērni, sākot jau no pirmās klases. Katrā skolā pēc skaita tika izsūtīti no viena bērna līdz pat 27 bērniem. Direktoru atskaitēs [2] norādīti virsraksti “Aizvesto skolēnu saraksts”, “25. martā aizvestie/izvestie”, “Pārvietotie”, “Pārvietoti uz citu dzīves vietu”. Pēdējais virsraksts ir īpaši cinisks, zinot likteni, kuru deportētie bērni pieredzēja. Sarakstos pat skolu direktori ir izvairījušies norādīt konkrētu deportāciju datumu. Jāatzīmē, ka šeit iztrūkst datu par pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem, kuri neapmeklēja mācību iestādes. Saraksti liecina, ka bērni netika izsūtīti no abām apriņķa krievu skolām, kā arī Aizdzires septiņgadīgās skolas un Līgas četrgadīgās skolas.

Šodien pieminam ikvienu, kas piedzīvoja Padomju Savienības zvērisko noziegumu.

Sagatavoja Talsu novada muzeja pētniecības nodaļa

[1] Krūmiņš, G. Daži jauni fakti par 1949. gada marta deportācijas organizēšanu un kolektivizāciju. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1, 2009, 82. lpp.

[2] Izsūtīto skolēnu saraksti Talsu apriņķī, 1949. gads. ZP 13546/1-36

Attēlā: L. Leja ar māsu Elgu Leju pie savas mājas Sibīrijā, izsūtījumā, 1955. gads. TNMM 20797