17. janvāris – Talsu vārda diena

TALSU PILSKALNS

Katrai pilsētai piemīt sava burvība, savs gars un ritums, sava pagātne, tagadne un nākotne.

Talsi – deviņu pakalnu pilsēta, kas spoguļojas divu ezeru ūdeņos. Gadsimtu gaitā uz šiem pakalniem ir izaugusi pilsēta. Rakstītajos avotos Talsi kā vietas apzīmējums starp 12 vārdā nosauktiem kuršu ciemiem pirmo reizi minēts 1231. gada 17. janvāra līgumā.

Talsu pilskalns pieminēts Atskaņu hronikā 1291. gadā, kad pilij uzbruka leišu karaspēks, kas ieguva bagātu laupījumu, bet pili neiekaroja.

Talsu pilskalns izveidots šaura, mālaina kalna mugurā Talsu ezera austrumu krastā. Tas paceļas 32 metrus virs ezera līmeņa, aizņem 3500 m² lielu platību, tam līdzās atrodas priekšpils un vairāk nekā 4 ha liela senpilsētas vieta.

1936.-1938. g. arheoloģiskajos izrakumos A. Karnupa vadībā izpētīta 1/10 daļa pilskalna, iegūstot vairāk nekā 4000 senlietu, daudz māla trauku lausku un dzīvnieku kaulu. Pilskalnam apmēram 500 gadu laikā (10. – 14.gs.) bijuši 9 apbūves posmi.

Pilskalns ir pilsētas sirds. Cilvēkiem patīk šeit nākt, jo stāvot uz tā, pilsēta ir redzama kā uz delnas. Pilskalnā notikuši un notiek dziesmu svētku koncerti, etnogrāfisko ansambļu sadziedāšanās un sadancošanās svētki, Jāņu ugunskuri un svētku salūti. 1927.gadā Talsi II dziesmu dienas atklāšanā piedalījās dzejnieks Jānis Rainis, kopkori vadīja virsdiriģents Teodors Reiters.

Inese Vempere,

Talsu novada muzeja galvenā speciāliste vēstures jautājumos