16. marts – Leģionāru piemiņas diena

Atskatoties Latvijas vēsturē, vai ir kāda diena, kad latvieši nebūtu cīnījušies?

Mūsu novadniekam – virsleitnantam Teodoram Kalnājam veltītajā grāmatā „Karavīra ceļš” (2015) rakstīti heroiski vārdi: „Tādi ir Latvijas varoņi, leģionāri – kaujās rūdīti, lepni un nesalauzti! Un nožēloja viņi tikai vienu – to, ka viņiem nav otras dzīvības, ko ziedot Latvijas brīvībai. Dienā, kad mēs viņus aizmirsīsim, enciklopēdijas šķirkli – „Latvieši” varēs izsvītrot.”

1944. gada 16. -18. martā ap 60 km no mūsu austrumu robežas Krievijā pie Veļikajas upes notika kauja starp padomju un nacistu armijām. Šajā kaujā nacistu armijas sastāvā pirmoreiz kopā cīnījās Latviešu SS leģiona 15. un 19. divīzija. Tur bija ļoti svarīga augstiene numur 93,4, no kuras varēja labi novērot ienaidnieku. Krievu ofensīva spieda nacistus atkāpties uz rietumiem, un minētā augstiene bija stratēģiski svarīgs punkts, ko nacisti centās atkarot.No abu divīziju kareivjiem 16. marta rītā tika izveidota kaujas grupa ar komandieri Artūru Silgaili. 18. martā viņi ieņēma augstieni, kuru izdevās noturēt tikai nedēļu. Pēc tam ar smagiem zaudējumiem bija spiesti atkāpties.

Pēc kara, pieminot šo kaujas dienu, kad abas divīzijas cīnījās blakus latviešu virsnieku vadībā, trimdā esošie bijušie karavīri, organizācijas „Daugavas vanagi” biedri, nolēma 16. martu godāt kā Leģiona dienu.

Cienot un pieminot cilvēkus ar varoņa garu, atceramies mūsu novadnieku – Teodoru Kalnāju (1915-2007) – ieroču SS 19. Latviešu divīzijas 44. grenadieru pulka virsleitnantu, Volhovas, Veļikajas, Vidzemes un Kurzemes cīņu dalībnieku, I un II šķiras Dzelzs krusta un ieraksta Vācijas bruņoto spēku Goda sarakstos kavalieri. Pēc kara – padomju Gulaga nometņu ieslodzīto, kurš pēc atgriešanās dzimtenē ilgus gadus palika šķirts no savas ģimenes, kas bija nonākusi trimdā Rietumos. (Informācija no grāmatas „Karavīra ceļš”.)

Tekstu apkopoja: Gita Kļaviņa

Sākuma attēls: Virsleitnants Teodors Kalnājs (1915-2007), Latviešu leģiona 19. divīzijas 44. pulka rotas komandieris, 2. pasaules kara beigu posmā – pulka komandiera adjutants, sevišķu uzdevumu virsnieks. Fotografēts pēc 1. šķiras dzelzs krusta saņemšanas 1944. gada augustā. ZP 6054/4