11. novembris – Lāčplēša diena

“Dziļā godbijībā lai vienoti noliecam galvas kritušo cīnītāju priekšā, kuŗi savas dzīvības izdzēsuši visbaigākos pārbaudījumu brīžos, lai tikai spožāk un augstāk uzlēktu un mirdzētu Latvijas nākotnes saule.”[1]

Lāčplēša dienā, pieminam latviešu karavīrus, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus un viņu varonību. “Atbrīvošanas laika cīņās neviens karavīrs uz goda zīmēm necerēja un tās kā algu negaidīja, jo jaunajai Latvijas valstij tādu nebija,”[2] taču pēc Neatkarības kara beigām valsts atalgoja savus karavīrus, tiem piešķirot zemi, kas tika iegūta pēc Agrārās reformas.[3]

Kopš agrārā reformas likuma pieņemšanas 1920. gada septembrī Talsu apriņķa valsts zemes fondā tika ieskaitīta 140 000 ha platība jeb 64 % no apriņķa kopplatības.[3] 1937. gadā, noslēdzoties reformai, Talsu apriņķī zemi bija ieguvuši 49 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri; 65 Latvijas armijas un Pirmā pasaules kara strēlnieki – invalīdi; 51 Latvijas armijas un strēlnieku kritušo piederīgais; 506 Latvijas armijas karavīri; 190 latviešu strēlnieki.[4] Zemi saņēma arī 51 1905. gada revolūcijas dalībnieks un piederīgais. Kopumā Talsu apriņķi zemi saņēma 911 cilvēki, kuri bija piedalījušies Latvijas neatkarības izcīnīšanā.

Viens no Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem bija Nikolajs Pūliņš – Cēsu rotas kareivis, ar ordeni apbalvots 1926. gadā.[5] Dzimis 1901. gadā 14. septembrī Talsos, mācījies komercskolā. Jau Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies Rēveles nāves bataljona jātnieku izlūkos. 1917. gada 5. oktobrī ticis ievainots un kritis vācu gūstā, no tā bēdzis četras reizes, taču neveiksmīgi.[6] 1918. gada 3. decembrī ticis atbrīvots un piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā. Pēc Neatkarības kara 1920. gadā atvaļinājies, sācis nodarboties ar lidmašīnu būvi. 1923. gadā uzkonstruējis divplāksni “Sprīdītis”[7], veicis demonstrācijas lidojumus. 1925. gadā ticis uzņemts kara aviācijas skolā. 1926. gadā pabeidzis divvietīgās lidmašīnas “Ikars 3A” būvi, 1926. gadā ieguvis lidotāja tiesības. 1928. gadā beidzis pirmā privātā aviācijas angāra būvi.[8] 1932. gadā veicis riskantu lidojumu ar savu trešo lidmašīnu „Ikars II” pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju un atpakaļ.[9] Savukārt, kad bija avarējusi viņa piektā lidmašīna “Zilais putns”, viņš esot izkāpis no atlūzām un teicis: “Sauciet galdniekus, būvēšu jaunu lidmašīnu!”.[10] Otrā pasaules kara laikā devies trimdā uz Zviedriju, kur turpinājis darbu inženierijā. Esot aktīvi piedalījies pretpadomju darbā.[11] Miris Zviedrijā 1979. gada 23. martā.

Attēlā: Nikolajs Pūliņš (“Lāčplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca”. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 420. lpp.)

[1] Bez autora. “Lāčplēsis” (11.11.1926.), 1. lpp.

[2] Zommers, K. Mūžā satiktie Lāčplēša Kaŗa ordeņa kavalieri un tie, kas par tādiem varēja kļūt. “Lāčplēsis”, Nr. 17 (01.11.1971.), 5. lpp;

[3] Malahovskis, V. Agrārā reforma Latvijā, 1920.–1937. gads. “Nacionālā enciklopēdija”. [Pieejams: https://enciklopedija.lv/…/31413-agr%C4%81r%C4%81… (skatīts 11.11.2025).]

[3] Bez autora. Ko agrarā reforma devusi mūsu apriņķim. “Talsu Vārds”, Nr. 25 (04.05.1939), 2. lpp.

[4] Turpat.

[5] “Lāčplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca”. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 420., 421. lpp

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Sprūde, V. 1932. gada 29. jūlijā. Pāri Baltijas jūrai. “Latvijas Avīze”, 29.07.2022. [Pieejams: https://www.la.lv/1932-gada-29-julija]

[10] Miris lidotājs Nikolajs Pūliņš. “Londonas Avīze”, Nr. 1673 (11.05.1979), 5.lpp.

[11] Turpat.