11. novembris – Lāčplēša diena
Jau kopš 1920. gada 11. novembra tiek rīkota un atzīmēta Lāčplēša diena – Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, visu Latvijas Brīvības cīņās jeb Neatkarības karā (1918 – 1920) kritušo varoņu piemiņas diena.
Par kauju nopelniem Brīvības cīņās ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 23 Talsu apriņķī dzimuši Latvijas armijas karavīri. Viens no Talsu novadniekiem, kas izcēlies ar savu varonību, ir Ugāles iecirkņa komandants, leitnants Kārlis Šnēbergs.
Kārlis Šnēbergs dzimis 1892. gada 26. novembrī Lubezeres pagastā. Mācījies Ventspils pilsētas skolā un nokārtojis eksāmenu par reālskolas 5 klasēm. Pirms kara vairākus gadus pavadījis Hamburgā, kur strādājis par burtlici, korektoru un redaktoru. Sākoties Pirmajam pasaules karam, atgriezies dzimtenē un 1916. gada janvārī iesaukts Krievu armijā, dienējis Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā. 1917. gada aprīlī beidzis Gatčinas praporščiku (pirmā jaunāko virsnieku dienesta pakāpe) skolu un tika iedalīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, piedalījās Rīgas aizstāvēšanas kaujās. Ap 1918. gadu lielnieki Šnēbergu arestēja kā kontrrevolucionāru un ieslodzīja Ventspils cietumā. Tur viņam tika piespriests nāves sods, bet jaunās Latvijas armijas karavīri atbrīvoja Ventspili un izglābj Šnēbergu.
Latvijas armijā iesaukts tika 1919. g. 10. martā, Neatkarības rotas rindās piedalījās vairākās kaujās, 18. maijā tika ievainots. Pēc Rīgas atbrīvošanas Šnēbergu norīkoja par Ugāles iecirkņa komandantu. Cīnījās pret komunista Kretuļa vienību, vēlāk pret bermontiešiem. 1919. gada 11. novembrī tika paaugstināts par virsleitnantu. Viņš piedalījās Bermonta uzbrukuma atvairīšanā Ventspilī un tālāk arī kaujā pie Kuldīgas, kur ar 17 karavīriem devās nakts izlūkgājienos un uzzināja informāciju par bermontiešu karaspēku, tādējādi novēršot uzbrukuma draudus un sekmēja Latvijas armijas uzvaru. Tieši par šo varoņdarbu 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Pēc Kurzemes atbrīvošanas viņu iedalīja 11. Dobeles kājnieku pulkā, piedalījāss kaujās Latgalē. Atvaļināts 1922. gada 1. jūnijā, bet atgriezies 1937. gadā. Dienēja 12. Bauskas kājnieku pulkā kā rotas komandieris, tika paaugstināts par kapteini. 1940.-1941. gadā bija 24. teritoriālā korpusa 227. strēlnieku pulka inženierdienesta priekšnieks, piedalījās Ventspils pašaizsardzības vienību cīņās pret Sarkanās armijas daļām. 28. februārī atvaļināts. 1941.-1942. gada martā bija Valkas apriņķa Alūksnes drošības policijas priekšnieks. 1943. gadā bijis latviešu leģionā, bataljona komandieris Volhovas frontē.
Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras kavalieris, Dzelzs krusta I, II šķiru laureāts Kārlis Šnēbergs miris 1943. gada 9. oktobrī no kaujā gūtajiem ievainojumiem. Apglabāts Brāļu kapos.
Annija Krovalka, Talsu novada muzeja speciāliste vēstures jautājumos
Izmantotā literatūra :
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri (1995) (lndb.lv)
Dižļaudis – Šnēbergs Kārlis (mozello.lv)
