Vasaras karalienes – lilijas

Liliju cienītāji aicināti apmeklēt Talsu novada muzeju, kur no 6. līdz 8. jūlijam sadarbībā ar  Liliju audzētāju biedrību „Lilium Balticum” notiks izstāde „Vasaras karalienes – lilijas”. Izstādē apskatāmas 130 liliju šķirnes.

Aktīvākie liliju audzētāji, kolekcionāri un selekcionāri ir apvienojušies biedrībā “Lilium Balticum”. Pateicoties minētajai biedrībai neilgi pirms lielās izstādes Rīgā Latvijas Dabas muzejā, liliju krāšņumu varēsim  baudīt šeit pat Talsos.

Izstādē varēs aplūkot no dažādu liliju audzētāju kolekcijām  eksponētās šķirnes. Savu veikumu apmeklētājiem izrādīs Antra Balode no Saulkrastiem, Guntis un Ināra Granti no Daugmales, Aivars un Inta Laķi no Ogres, Andris un Ilona Krūmiņi no Blomes, Sondra Riekstiņa no Slampes, Agra Straumane  u.c.

Lilijas ir vieni no senākajiem kultūraugiem. Izrādās, ka senāk lilijas izmantoja uzturā, kosmētikā un ārstniecībā. Kristietībā plaši izmantota lilija kā nevainības, šķīstības simbols. Lilijas ir attēlotas baznīcu svētbildēs, altāru segās, skulptūrās. Lilijas viduslaikos izmantotas ģerboņos.

Izrādās, ka Latvijā savvaļā aug pat divas liliju sugas – martagonlilijas- Daugavas lilijas (sastopamas veco muižu dārzu tuvumā) un pumpursīpolu lilijas (sastopamas Ventas senlejā).  Ap 1925. gadu Latviju iekaroja Ķīnā atklātā karaliskā lilija.  Arī mūsdienās droši var apgalvot, ka cēlākā un viena no populārākajām puķēm Latvijas dārzos ir lilija. Liliju kultūras popularizēšanā lielāko ieguldījumu devis Viktors Orehovs. Strādājot Jēkabpils pilsētas dārzniecībā, viņš izveidoja lielāko liliju kolekciju Latvijā un veica krustojumus. Ražīgākais selekcionārs J.Vasarietis jau no 1960.gadiem radījis daudzas neparastu nokrāsu liliju šķirnes. Tagad spēcīgākie liliju selekcionāri  ir meklējami starp “Lilium Balticum” biedriem -Antra Balode no Saulkrastiem, Guntis Grants no Daugmales,  Dāvids Hercbergs no Vecumniekiem  un citi.

Ja vēlaties, lai jūsu lilijas ziedētu ar katru gadu arvien krāšņāk, jāievēro vairāki noteikumi. Visbiežāk pieļautā kļūda vietas izvēlē ir tāda, ka visu liliju kolekciju cenšas sastādīt vienā vietā, vienkopus. Vispareizāk būtu lilijas stādīt nelielās grupiņās dažādās dārza vietās, vienā vietā pa 3-5 sīpoliem, šīs grupiņas novietojot pēc iespējas tālāk vienu no otras.

Otra kļūda, gan mazliet retāk pieļauta, tomēr diezgan raksturīga, ir tāda, ka lilijas cenšas stādīt aizvējā.  Jo atklātāka vieta, jo labāk lilijām. Atklātā vietā ātri nožūst rīta rasa, un līdz ar to daudz mazāk izplatās pelēkā puve. Laistot lilijas, jāatceras – jo mazāk mitruma uz liliju lapām, jo labāk. Labāk lilijas laistīt retāk, bet pamatīgi. Liela sausuma laikā lilijas bez laistīšanas bez grūtībām varētu izturēt desmit dienas, varbūt pat divas nedēļas.

Lilijas var stādīt augu gadu un liliju sīpoli rudenī nav jāizrok, vienīgi jutīgākās, piemēram, trompetlilijas vai austrumlilijas uz  ziemu jāpiesedz.

Katru gadu tiek radītas jaunas šķirnes, jo pircēji pieprasa arvien lielākus un krāšņākus ziedus. Transportētāji vēlas ziedus, kuri ilgi nenovīst, un dārznieki vēlas izturīgas liliju šķirnes. Selekcionāriem darba vienmēr pietiek. Radītas tādas šķirnes ar interesantiem nosaukumiem kā “Asins Lāse”, “Baltā Bezdelīga”, “Karjeriste”, “Sintētiskais Henrijs”, “Kāzu zvani”, “Māte Terēze”u.c.

Izstādes laikā (6.,7.,8. jūlijā) būs iespēja saņemt zinošu speciālistu konsultācijas par šķirnēm,  audzēšanu un kopšanu, kā arī pasūtīt sīpolus.

 

Linda Smilga-Šimpermane,

Talsu novada muzeja galvenā speciāliste dabas jautājumos