Izstāde “Talsu pilsētas galvas”

Pirms 150 gadiem Kurzemes guberņas pilsētas un miesti dzīvoja pēc Krievijas caru apstiprinātiem likumiem.

1877. gadā tika ieviesti jauni pilsētu pārvaldes likumi. Ar 1892. gada pilsētu likumu stāšanos spēkā 1894. gadā, oficiāli saglabājot miesta nosaukumu, Talsi ieguva īpašu statusu – tiesības vēlēt domi, kā tas paredzēts pilsētām. Talsos tika ieviesta un pastāvēja vienkāršota pilsētas pārvalde ar pilsētas vecāko priekšgalā un 15 vēlētiem domniekiem.

Iespējams, ka 1917. gada 15. aprīlis ir tā diena, kad Krievijas Pagaidu valdība apstiprināja un piešķīra Kurzemes guberņas miestiem – Talsiem, Kandavai, Sabilei, Sasmakai – pilsētas tiesības. Likums neietekmēja pilsētu dzīvi, jo 1.pasaules kara apstākļos Kurzemē saimniekoja vācu militārā pārvalde.

Līdz 1930. gada decembrim Latvijā bija spēkā 1917. gada Krievijas pilsētu likums. Pilsētas pašvaldības augstākais orgāns bija vēlēta pilsētas dome, domnieku skaitu noteica pēc iedzīvotāju skaita, kas svārstījās no 15 – 100 personām. Dome lēma par visu, kas attiecas uz pilsētas saimniecību un labierīcību. Pārvaldes orgāni bija domes vēlēta pilsētas valde ar pilsētas galvu priekšgalā un pilsētas revīzijas komisija.

1940. gada 17. jūnijā, kad Latviju okupēja PSRS karaspēks, jaunā vara sāka vecā pārvaldes aparāta likvidāciju. Tika izveidotas pagastu un pilsētu izpildu komitejas, kuru darbiniekus iecēla no „augšas”. Visi izpildu komiteju priekšsēdētāji bija komunistiskās partijas biedri.

2. pasaules kara laikā varu nodeva vācu civilajai administrācijai. Pilsētās nodibināja pilsētu pašvaldības, līdzīgi, kā tas bija neatkarīgās Latvijas laikā.

Pēckara gados valsts aparātu veidoja pēc padomju modeļa ar diviem paralēliem varas centriem – valsts pārvaldes institūcijām un partijas komitejām. Pilsētu tautas deputātu padomes ievēlēja vispārējās vēlēšanās uz 2,5 gadiem. Vietējās tautas deputātu padomes izpildu un rīcības orgāns bija izpildu komitejas, kas darbojās patstāvīgi.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā pašvaldību darbu pārkārtoja, radot principiāli jaunu pašvaldību sistēmu.

2009. gada 1. jūlijā administratīvās reformas rezultātā izveidoja Talsu novadu, kurā apvienojās 16 bijušā Talsu rajona pašvaldības, un Talsi kļuva par novada administratīvo centru.

Izstādes sagatavošanā izmantoti materiāli no Talsu novada muzeja krājuma, Talsu tūrisma un informācijas centra, Anša Druviņa, Valda Frēliha, Martas Rakes-Lasmanes foto.

Inese Vempere,

Talsu novada muzeja

galvenā speciāliste vēstures jautājumos

One thought on “Izstāde “Talsu pilsētas galvas”

Comments are closed.