Talsu mākslinieku – novadnieku darbu izstādes tradīcijai 90 gadu

Talsu novada muzeja četrās zālēs iekārtota izstāde, kuras rīkošanas tradīcijai šogad aprit 90 gadu. Tā ir Talsu mākslinieku-novadnieku darbu izstāde, kas pulcē vizuālos māksliniekus, no Latvijas un ārvalstīm, kuriem ir saistība ar Talsu pusi: vai viņi ir dzimuši šeit vai dzīvo tagad mūsu novadā vai arī dzīvojuši kādreiz.

Talsu apriņķa gleznotāju III izstādē Talsu Sadraudzīgās biedrības namā (tag. Talsu tautas nams) 1931. gadā.

1929. gadā Talsu Latviešu jaunatnes savienības aizgādā Sadraudzīgās biedrības namā (tag. Talsu tautas nams) tika sarīkota pirmā Talsu apriņķa gleznotāju izstāde. Tajā piedalījās 6 autori ar 106 darbiem. Kā toreiz rakstījis viens no autoriem un organizatoriem, gleznotājs Žanis Sūniņš, pārsvarā tie bijuši sīki darbiņi eļļa, temperā, zīmulī, tušā,  “… kā bērna smaids priecīgā uzbudinājumā…”, un darbu cenas esot bijušas zemas… Taču jāatzīst, ka turpmākajos gados rīkotās ikgadējās izstādes,  šodienas acīm lūkojoties, var uzskatīt par veiksmīgiem provinces mākslas veicinātājpasākumiem – ar katru gadu izstāžu autoru pulkam pievienojās jauni vārdi (pārsvarā tie tobrīd ir Latvijas mākslas akadēmijas studenti, arī Talsu skolās strādājošie zīmēšanas skolotāji), dažās izstādēs kā goda viesi tiek aicināti ar saviem darbiem profesori Kārlis Miesnieks, Jānis Kuga, Jānis Roberts Tilbergs, Konrāds Ubāns un 1933. gada izstādē  līdz Talsiem nonāk pat  Jaņa Rozentāla  (1866-1916) 1912. gadā gleznotā “Kapri salas ainava”. Deviņās izstādēs līdz II pasaules karam pavisam bijis ap 9000 apmeklētāju un pārdoti 230 (!) darbi…  Kārlis Sūniņš, Kārlis Freimanis, Jēkabs Spriņģis, Arnolds Griķis, Alise Zvirbule, Līze Dzeguze, Jānis Alsbergs, Margarita Klēbaha-Stīpnieks, Marija Induss-Muceniece  – šo toreiz jauno mākslinieku vārdi vēlāk kļūst labi zināmi Latvijas mākslas vēsturē.

II pasaules kara laikā izstāžu ritms nedaudz nojūk, bet Žanis Sūniņš atkal uzsver skatītāju lielo interesi un arī pietiekoši lielu nopirkto mākslas darbu skaitu 1942. un 1944. gada izstādēs Talsos un Vandzenē.  Daļa no izstādes ienākumiem – nopelnītajām vācu reihsmarkām,  nonāk tobrīd vēl neesošā Talsu muzeja fondā.

Pēc  II pasaules kara sākās cita dzīve,  arī jaunas nostādnes mākslā. Novadnieku izstādes 1949. gadā un kopš 1958. gada regulāri ik pa diviem gadiem sāk organizēt Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs. Šajos gados izstādēs piedalās ap 10 mākslinieku, 1960. gados autoru skaits lēnām tuvojas otrajam desmitam, bet 1980. – 2000. gados mākslinieku loks paplašinās pavisam strauji: 2010. gada izstādē Talsu novada muzejā, piemēram ,  piedalījās 37 mākslinieki no Talsiem, Rīgas un citām Latvijas vietām, arī ārzemēm. Izstādes ir kļuvušas interesantākas skatītājam, jo šajos gados kopīgiem spēkiem pārdzīvots postmodernisms, klāt nācis foto un video, dažādi objekti un instalācijas. Taču lielākais ieguvums, protams, ir iespēja mūsu pusē vērot mākslas attīstības gaitu un priecāties par radošajām personībām, kuras ir saistībā ar Talsu novadu. Šajā izstādē piedalās 26 mākslinieki.

Izstāde būs apskatāma līdz 2020. gada 5. janvārim, tikšanās ar izstādes autoriem paredzēta 21. decembrī plkst. 16:00.

Attēls: Inta Dobrāja “Dzied meitene bez pērļu auskara”, 2019. g.

Guna Millersone,

Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos