Sendienu šiks

sendienu siksIzstādē apkopotas sadzīves fotogrāfijas, kurās redzams to īpašnieku ārējais izskats – frizūras, vīriešu ūsu un bārdas tradicionālie fasoni, sieviešu un vīriešu tērpi, kurus nēsāja  šajā zemē no 19. gadsimta pēdējiem gadiem  līdz pirmās brīvvalsts beigām 1940. gadā.

Fotogrāfiju klāsts ir sadalīts diviem periodiem – Viktorijas ēras beigu daļas mode un mode Latvijas 1. brīvvalsts periodā, uzskatot 1. pasaules kara beigas par robežu starp šiem abiem periodiem.

Ņemot vērā to milzīgo Anglijas iespaidu pasaulē pirms 1. pasaules kara, tad minētā laika angļu mode būtiski ietekmēja modes attīstību citās zemēs, ka riktīgai lēdijai ir vajadzīgs:

  • būt tikumīgai, viņa ir kārtīga savas mājas saimniecības vadītāja un laba namamāte, stingra bērnu audzinātāja, viņa ir sava vīra sabiedriskā statusa spogulis, viņas tērpi un ārējais izskats raksturo vīra bagātību;
  • turīgas dāmas maina tērpus vismaz 6 reizes dienā, paredzot savā garderobē atsevišķus tērpus rīta un pusdienas stundām, pastaigām ārpus mājas, īpašus tērpus savām vizītēm un citus tērpus, uzņemot viesus, izjādei, ceļojumam, atpūtai jūras krastā, medībām, tērpi vakara izrādēm, sēru gadījumos utt.;
  • dāmas nestrādā algotu darbu, nemaisās pa politiku, faktiski dzīvo pēc slavenā vācu KKK ideāla standarta;
  • lēdija nēsā korseti slaida vidukļa formēšanai, tā optimālais apkārtmērs ir 45 – 55 centimetri;
  • lēdijai ir bāla sejas un roku āda un tā ir gaužām sargājama no saules stariem, jo iedegušas ķermeņa daļas ir tikai strādniecēm un prastām zemniecēm;
  • kleitu šūšanai tiek izmantoti vismaz padsmit metri auduma, kleitas garums sniedzas līdz grīdai, bet kāju potīšu parādīšana bija publiski nosodāma izlaidība, kuras dēļ dāma varēja momentā pazaudēt sabiedrisko reputāciju.

Ņemot vērā, ka tā laika Latvijas vidēji turīgais un bagātais slānis tikai veidojās, tad šeit nebija iespējams sekot uz izpildīt visas augstāk minētās prasības.

Viktorijas laika mode faktiski izslēdza no savas aprites strādnieku, zemnieku, sīko amatnieku un inteliģences apakšējos slāņus, tā faktiski bija mākslīgi konstruēta, līdz sīkumiem reglamentēta kārtība, kura dzelžaini iegrožoja brīva gara izpausmes, un Latvijas jaunstrāvnieki un arī Aspazija tieši un netieši kritizēja un apkaroja šīs snobiskās modes ekstravagantās idejas un izpausmes.

 

Izstādes autore – Inese Vempere,

Talsu novada muzeja galvenā speciāliste vēstures jautājumos

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *