Pulkā man labi bija …

nevalstorgizst

Nevalstisko organizāciju pirmsākumi mūsu novadā 19.gadsimtā ir cieši saistāmi ar politiskajām un ekonomiskajām norisēm cariskajā Krievijā, ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, nacionālo sastāvu, izglītības līmeni, saimniecisko un sabiedrisko rosību.

Kurzemes guberņā 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu, 19.gs. vidū atļāva zemes un māju iepirkšanu. Ar 1863.g. zemnieki varēja saņemt pases un doties darba meklējumos uz pilsētām. Novada latviešu sabiedrisko dzīvi ietekmēja tautas atmoda 19. gadsimta vidū. Laikmetam raksturīgi, ka iedzīvotāji apvienojās un dibināja organizācijas tādiem darbiem, ko katrs paša spēkiem nevarēja veikt.

Ap 1826. gadu Talsu miestā izveidojās vecākā organizācija – Talsu ebreju apbedīšanas biedrība. Tā darbojās kā palīdzības biedrība vismaz no 1834. gada, rūpējās par mirušo ebreju apbedīšanu un kapsētas uzraudzību.

  1. gadā Talsos dzīvoja 1485 iedzīvotāji. Pirmie lielākie latviešu sabiedriskās dzīves notikumi bija balles un koncerti. Talsos pirmā balle notika 1872.gadā.
  2. gadsimta nogalē valdīja pārliecība, ka latviešiem jāceļ un jāattīsta sava kultūra, jāvāc tautas gara mantas, jādibina biedrības. Sākumā izveidoja palīdzības, ugunsdzēsēju, sadraudzīgās un dziedāšanas biedrības. Tām sekoja aroda, izglītības, kultūras, bibliotēku biedrības un jaunatnes organizācijas.

1936.gadā Talsu apriņķī darbojās 67 biedrības, no tām 9 apvienoja cittautiešus – vāciešus un ebrejus.

Padomju Latvijas laikā biedrības bija brīvprātīgas darbaļaužu apvienības, kuru uzdevums – rosināt darbaļaužu pašdarbību un politisko aktivitāti, veicināt zinātnes, tehnikas, kultūras un sporta attīstību.

Pēc neatkarības atjaunošanas brīvi un atbildīgi iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas veido pilsoniskas sabiedrības pamatu. Uz ideju un vērtību pamata apvienodamies organizācijās, iedzīvotāji īsteno ikdienas demokrātiju.

Izstādē „ Pulkā man labi bija…” izmantoti Talsu novada muzeja krājuma materiāli , akcentējot biedrību darbu līdz 1930. gadu beigām.

Viena no vecākajām ir 1868. gadā dibinātā Talsu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. To pārstāv Talsu namsaimnieku biedrības valdes 1939. g. 17. septembrī ugunsdzēsējiem dāvinātais karogs, kuru rotā 15 sudrabā kaltas karoga kāta naglas, ko piestiprinājušas Talsu pilsētas valde, latviešu veco strēlnieku biedrības Talsu nodaļa, Talsu apriņķa tirgotāju un rūpnieku biedrība, Talsu strādnieku arodbiedrība, Talsu amatnieku biedrība u.c. Veiksmīgi darbojušās Stendes, Vandzenes, Ķūļu, Valdemārpils un Ārlavas brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Daudzveidīgs ir materiāls, kas ataino jaunatnes biedrību – skautu, gaidu un mazpulku organizāciju darbošanos Talsu pilsētas un apriņķa skolās. Izstāde parāda sporta, aroda, palīdzības, cittautiešu un pārējo biedrību daudzveidību.

Visplašāk atainotas kultūras biedrības ar plašu to darbības spektru: piedalīšanos novada un vispārējos dziesmu svētkos Rīgā, teātra izrāžu un koncertu, izstāžu un priekšlasījumu rīkošanu. Talsu un Tukuma studentu biedrība savu darbību dzimtā novada labā vainagoja ar enciklopēdiska rakstu krājuma „Talsu novads” izdošanu 1935. – 1937. gados.

Izstāde ir veltījums Talsu novada nevalstisko organizāciju vēsturei, tā neparāda biedrību darbību mūsdienās.

Uz 8 auduma slejām apkopota informācija par kultūras, jaunatnes, sporta, aroda un ugunsdzēsēju biedrībām Talsu novadā laika posmā līdz 2. pasaules karam.

Izstāde veidota kā veltījums Talsu novada nevalstiskajām organizācijām.
Izstādes autore – Inese Vempere,
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste vēstures jautājumos