Kitijas Valbergas piemiņai

K. Valberga beidzot universitāti 1953. gadā.

Katrs muzejs ir tāds, kādu to veido tā darbinieki. Un, ja laimējas, ka tajā strādā gudri, radoši un iniciatīvas bagāti “kadri”, tad tie veido drošu pamatu ilgtspējīgai muzeja darbībai. Liela nozīme tagadējā Talsu novada muzeja darba ievirzē ir bijušajiem muzeja speciālistiem. Kādreizējā muzeja direktore Anna Rasa ar savu spilgto personību, enerģiju un spēju aizraut pazīstama gan kā Tautas teātra režisore, gan lielo rajona pasākumu organizatore. Cilvēks, kurš uzsāka Talsos plašos Mākslas dienu pasākumus, Muzeja dienu svinēšanu brīvā dabā, Skulptūru dārza izveidošanu un galu galā – panāca tagadējās muzeja ēkas remontu. Vārdu sakot, viņa ar savu darbošanos daudz darījusi arī muzeja tēla un atpazīstamības veidošanā. Taču šoreiz stāsts nav par Annu Rasu.

Šogad 5. maijā savu 90. jubileju svinētu Kitija Valberga (1928-2013). Dzimusi Ventspilī, bet viņas darba mūžs pēc Latvijas Universitātes beigšanas 1953. gadā cieši saistīts ar muzeju. Pēc augstskolas pirmā darba vieta ir Liepājas vēstures un mākslas muzejs, kur nostrādā līdz 1969. gada augustam, kad ar ģimeni pārceļas uz Talsiem un uzsāk darbu Talsu novadpētniecības un mākslas muzejā. Te viņa atnāk ar bagātu Liepājā gūtu pieredzi un stājas pie jauno ekspozīciju veidošanas. Septiņdesmitajos gados jāstrādā ciešā “modrās acs” uzraudzībā. Galvenā literatūras pārvalde seko, vai ekspozīcijās neparādās “nepareizā” simbolika, vai 1920.-30. gadu periodiskie izdevumi kārtīgi glabājas specfondā un nav brīvi pieejama apmeklētājiem. Ierēdņi no Valsts drošības komitejas vismaz reizi gadā apseko, vai ekspozīcijā nav izliktas  kartes un plāni, vai kompartijas kongresu delegātu kopbildēs nav redzams pārāk daudz militāristu. Valberga ar savu Liepājas rūdījumu tiek galā izcili. Viņas veidotās ekspozīcijas ir labi uztveramas, sistemātiskas un izglītojošas, skaidri atspoguļo galveno domu. Te jāuzteic arī tā laika muzeja mākslinieces-noformētājas Maijas Delveres rūpīgais darbs.

K. Valberga sarunā ar ekspedīcijas dalībniekiem Vandzenes “Irbiņos” 1978. gadā. Foto: Valdis Frēlihs

Lai izveidotu labu ekspozīciju, jāveic pamatīgs pētnieciskais darbs. Sagatavoti referāti par sociālisma celtniecības pirmajiem soļiem Talsu novadā 1940.-1941.g., kolektivizācijas norisi un šķiru cīņa bijušajā Talsu apriņķī , kā arī citām laikmetam atbilstošām tēmām. Taču sirdij tuvākas ir tēmas par novada dižgariem. 1972. gadā kopā ar Raiņa literatūras muzeja pārstāvi Saulcerīti Viesi tiek iekārtots pedagogam un rakstniekam Ernestam Dinsbergam veltīts sabiedriskais muzejs. Lai iegūtu materiālus muzeja iekārtošanai, K.Valberga vada materiālu vākšanas ekspedīciju, apsekojot cilvēkus un vietas, kas saistītas ar E.Dinsberga dzīvi un darbību.1984. gadā šī muzeja ekspozīcija tiek pārstrādāta un sagatavots referāts un lekcija ”Ernesta Dinsberga dzīve un darbi”. Vēl šodien Kubalu skolas muzejs balstās uz K.Valbergas savāktajiem materiāliem. 1985. gads veltīts Krišjānim Baronam. Tiek apsekotas viņa piemiņas vietas Talsu rajonā, sagatavota izstāde un lekcija, apzināti K.Barona radinieki.

1986. gadā K.Valberga beidz darba gaitas, taču arī būdama pensijā, viņa aktīvi seko visam, kas notiek muzejā, un ar savu apbrīnojamo atmiņu allaž ir gatava palīdzēt.

Jebkurš darbs, kuru veikusi K.Valberga raksturojams ar vārdiem: atbildība, pamatīgums, sistemātiskums un kārtība. No viņas arī mēs – tā laika “jaunā paaudze” – esam daudz mācījušies un to izmantojam ikdienas darbā. Tādēļ arī izrādām viņai cieņu, pieminot un godinot šajā jubilejā.

 

Daija Lēmane,

Talsu novada muzeja galvenā krājumu glabātāja