Brīvības cīnītāju piemiņai

  No 5. novembra Talsu novada muzejā būs apskatāma Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltīta izstāde. 21. novembrī plkst. 13.00 notiks Latvijas valsts svētkiem veltīts pasākums, kurā vēsturnieks Jānis Šiliņš stāstīs par cīņām pret Bermonta armiju Kurzemē 1919. gadā.

          Šogad mēs plaši atzīmējam savas armijas simtgadi. 2019. gadā visā Latvijā notikuši un notiek dažādi pasākumi par godu šim nozīmīgajam notikumam, kas nesaraujami saistīts ar Latvijas valsts dibināšanu 1918. gada 18. novembrī. 1919. gada vasarā, smagās kaujās ar dažādiem Latvijas neatkarības pretiniekiem, dzima un pieņēmās spēkā mūsu bruņotie spēki, kas spēja padzīt no Latvijas zemes svešu algotņu armijas un izcīnīt uzvaru Neatkarības karā. Par šiem jau gadsimtu senajiem notikumiem, kas skāra arī toreizējā Talsu apriņķa teritoriju, esam centušies sniegt zināmu ieskatu, izveidojot vairākas ceļojošas Talsu novada muzeja izstādes. Šajā sakarā tapusi arī jaunā izstāde “Neatkarības kara varoņi”, kas vēsta par leģendāro brīvības cīņu laiku Talsu apriņķī – kaujām pie Stendes kroga un stacijas, par kurām visaugstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni  saņēma 6 Latvijas armijas karavīri. Kopumā par nopelniem cīņās pret Bermonta armiju Talsu apriņķī ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 9 dažādu Latvijas armijas apakšvienību karavīri, bet tikai viens no viņiem – kapteinis Kārlis Šnēbergs (189 –1943), ir mūsu novadnieks. Viņš augsto apbalvojumu saņēmis par kaujām pie Stendes kroga, kā arī izlūka darbību Ventspils un Kuldīgas apvidū. Arī vairums pārējo Lāčplēša kara ordeņa kavalieru, par kuriem stāsta izstādes materiāli, ir saistīti ar šā nozīmīgā stratēģiskā objekta – Stendes dzelzceļa stacijas atbrīvošanu 1919. gada 20.–22. novembra cīņās, tomēr viens no tiem – virsleitnants Augusts Burbis (1893–1919) augstāko Latvijas militāro apbalvojumu saņēmis jau pēc nāves. Viņš krita nevienlīdzīgā kaujā līdz ar vēl diviem Sabiles komandantūras karavīriem, kad 1919.gada 30. oktobrī Sabilei uzbruka bermontieši. Zināms, ka vairāki Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri dienesta gaitas turpināja arī Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā (1920.–1930.gados), tomēr pēc Latvijas okupācijas un pievienošanas PSRS bija spiesti no armijas atvaļināties. 1941. gada 14. jūnijā un pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija atkārtoti tika iekļauta PSRS sastāvā, daudzi Lāčplēša kara ordeņa kavalieri tika notiesāti un izsūtīti uz attālām PSRS soda nometnēm kopā ar ģimenēm, no kurām visi neatgriezās, bet vairums tika atbrīvoti tikai 1950.gadu otrajā pusē. Viņi bija tie, kuru drosme un pašaizliedzība salauza pretinieka militāro pārspēku Latvijas Neatkarības karā un ļāva tai kļūt par neatkarīgu valsti. Tāpēc padomju vara tos uzlūkoja kā savus visbīstamākos ienaidniekus, nododot viņu varoņdarbus aizmirstībai. Šodien pienācis laiks celt viņu nopelnus gaismā, lai mēs skaidri zinātu, kas bija šie vīri, kuri pirms gadsimta izcīnīja Latvijas brīvību.

Guntars Tenne,

Talsu novada muzeja speciālists vēstures jautājumos


Darba lapa veidota kā papildinājums izstādei “Ņeatkarības kara varoņi”